Pagājušajā gadā mūsu uzmanību
piesaistīja pēdējā brīža piedāvājumi no ceļojumu aģentūrām, kur pastāvēja
iespēja doties uz siltām zemēm sasildīties, kad pie mums Latvijā ir auksts
laiks. Toreiz neizmantojām šādu piedāvājumu. Šogad izmantojām...
Svētdienas vakarā, 9. decembrī,
mūsu lidmašīna no RIX uz Hurgadas starptautisko lidostu ir pēdējais reiss no
Rīgas lidostas. Lidojums šoreiz ar ēģiptiešu lidsabiedrību AMC. Jau lidostā
gaidot iekāpšanu dzirdam, ka blakus sēdošā kompānija katru gadu braucot uz
Ēģipti. Pa ausu galam dzirdam jau dažus stāstus, kā vajag un kā nevajag
uzvesties, sarunājoties ar vietējiem. Kaut kas jau iepriekš piedzīvots mums
esot Marokā, bet Ēģiptē neesam vēl iepriekš bijuši.
Pa logu redzam, kā no lidmašīnas
izkāpj tūristi šortos un iešļūcenēs,
kas jau nedēļu pavadījuši sildoties saulītē un tikko atgriezušies Latvijā. Un
tieši sniegā un aukstumā viņiem nākas gaidīt lidostas autobusu, kas aizvedīs uz
ielidošanas zonu.
Ieņemot vietu lidmašīnā, izrādās,
ka lidmašīnai ir monitori, kur tiek nodemonstrēta drošības instrukcija
un visa lidojuma laikā ir iespēja skatīties kartē, cik tālu esam aizlidojuši,
kādā augstumā lidojam, kāds ātrums, cik laika palicis līdz galamērķim. Vairāk
kā 4.5 h jālido. Uh!
Virs Turcijas novērojami negaisa
mākoņi un zibšņi. Nav jau tā, kā filmās, kad lidmašīna kratās un skābekļa maskas
karājas, jo lidojam taču virs mākoņiem. Toties ir ko paskatīties pa logu.
Samiegojušies un neizgulējušies
no lidmašīnas Hurgadā izkāpjam ap 4:30 pēc Latvijas un Ēģiptes laika, kas ir
vēlāk nekā paredzēts pēc grafika. Esam vienīgā lidmašīna, ko izmanto muitas
darbinieki pie vīzu noformēšanas. Vīza maksā jau 17 $ iepriekš solīto 15 $
vietā. Daži mēģina strīdēties un pastāvēt uz savu, bet neko tāpat neizdodas
panākt – tiek samaksāti 17 $ un pasē ielīmēta vīza ar uzrakstu „15 $”.
Jāpiebilst, ka Latvijā iepriekš noformējot vīzu, par to jāmaksā 15 Ls.
Tālāk pie bagāžas mūs sagaida
viens vietējais, kas rosās ap bagāžas lentu, krāmējot nost koferus un laipni
tos izdalot ceļotājiem (protams, par dolāru), radot vēl lielāku haosu nekā ja
mēs paši stāvētu un vienkārši katrs paņemtu savu bagāžu.
Kamēr tiekam pie bagāžas un līdz
transfēra autobusam, kas mūs vedīs uz viesnīcu, jau ir uzaususi gaisma. Kamēr
tiekam līdz viesnīcai un pie numuriņa, ir jau pavisam gaišs un atliek vien
iekārtoties numuriņā, kad var jau doties brokastīs, kas tiek piedāvātas no
7-10. Pa ceļam no lidostas uz viesnīcu redzam jau tik pazīstamos smilšu, gružu
un graustu skatus, kas iepriekš redzēti Marokā. Liekas, ka neviena ēka šeit nav
pabeigta pilnībā.
Pirmā diena paiet miegā un
sildoties saulītē. Vietējie iedzīvotāji visi tādi laipni un uzreiz tu visiem
esi draugs, bet aizdomas par to, kas slēpjas zem laipnības. Vietējie prot
krievu valodu, kas noteikti ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc apkārt tik
daudz krieviski runājošo tūristu. Hurgadu daži vietējie saucot par Rusgadu.
Pirmdienas vakarā satiekam mūsu
gidi, kas pastāsta par situāciju valstī krievu valodā, sniedz atbildes uz interesējošiem
jautājumiem un piedāvā dažādas ekskursijas ar 10 % atlaidi. Mūsu apskates
objektu sarakstā šoreiz ietilpst piramīdas, tāpēc nav grūti izlemt no lielā
klāsta un piesakāmies doties ekskursijā uz Kairu, lai apskatītu vienu no
pasaules brīnumiem.
Visas pludmales Hurgadā ir
privātās, tāpēc par ieeju jāmaksā. Bet katrai viesnīcai arī ir savs pludmales
gabaliņš pieejams, tāpēc mēs dodamies tik uz to, kas ir mūsu viesnīcai.
Satiksme tur intensīva un neviens to neregulē. Katrs šoferis pārējos satiksmes
dalībniekus informē par savu braucienu, pīkstinot, tāpēc troksnis diezgan
pamatīgs uz ielas.
Trešdien izlemjam doties uz
Hurgadas centru, jo viesnīca atrodas vecpilsētā un apkārtnē nav īpaši daudz, ko
redzēt. Mūsu uzmanību piesaistīja vien viena musulmaņu mošeja, kas atrodas
netālu no viesnīcas. Lai tiktu līdz centram nepieciešams braukt ar taksi. Viesnīcas
reģistratūrā apjautājoties par taksi, mums tiek piedāvāts viesnīcas transports,
kas pa 3 $ aizgādā mūs līdz centrālai ielai. Izdodas sarunāt randiņu ar šo pašu šoferi atpakaļceļam,
lai pēc vairākām stundām atgrieztos un aizvestu mūs atpakaļ uz viesnīcu. Jāsaka,
ka šoferis bija tik tiešām punktuāls un ieradās tieši norunātajā laikā.
Pavadījām vairākas stundas
pastaigājot pa ielām, ieskatoties veikaliņos. Vietējie tirgotāji ir tik tiešām
uzbāzīgi un ikviens aicina iekšā savā veikalā apskatīt preces. Pilsētas centrā
atrodas arī skaista un ievērības cienīga mošeja. Musulmaņu lūgšanas sāk skanēt
jau no 4:30 rītā un pēc tām gandrīz vai var orientēties tajā, cik ir
pulkstenis. Vietējā valūta ēģiptiešiem ir Ēģiptes mārciņa, bet visur iespējams
norēķināties arī dolāros un dažviet arī eiro. Jāpiebilst, ka vēlams ņemt līdzi
dolārus sīknaudā, jo ar atlikuma atdošanu tirgotāji īpaši necenšas un daži
atdod vietējā naudā, tāpēc sanāk liela rēķināšana līdzi.
Sestdien dodamies apskatīt
piramīdas, bet par to jau būs atsevišķš stāsts. Svētdien vēl paspējam
pasildīties saulītē pirms izrakstīšanās no viesnīcas, kas ir paredzēta līdz
12:00, bet transfērs uz lidostu atpakaļ ir vien 15:00. Daži tūristi šo
izrakstīšanās laiku nav ņēmuši nopietni, tāpēc nākas maksāt sodu, ja
izrakstīšanās notiek pēc noteiktā laika. Noteikumi ir noteikumi!
Lidostā viss izskatās daudz
stingrāk kā Eiropā, jo uzreiz jau pie ieejas ir jāliek somas caurskatīšanai un
jādodas caur metāla detektoriem, bet pēc tam saprotam, ka tas viss ir tikai
izskatam. Īstenībā darbiniekiem vienalga, kas somā. Pie iečekošanās lidojumam viens vīrs laipni palīdz uzcelt somu uz
svariem, par to prasot, protams, atkal dolāru. Cauri drošības kontrolei izdodas
tikt par ar lielu ūdens pudeli, kas Eiropas lidostās nebūtu iespējams.
Izlidošanas zona izskatās pēc liela tirgus plača, jo tur atkal ir iespējams
iegādāties visvisādus tūristu suvenīrus. Pat avārijas izeja aizkrāmēta ar
mantām un notiek tirgošanās. Lidosta ir liela, bet nav tik modernizēta kā citur
redzētās, tāpēc rodas aizķeršanās pie iekāpšanas lidmašīnā, jo darbinieks nevar
atrast pareizās atslēgas, lai atslēgtu izejas durvis. Risinājums – tiekam
izlaisti pa blakus durvīm, kuras vēl palikušas vaļā pēc nupat uz iekāpšanu
palaistiem citas valsts tūristiem.
Atpakaļceļā skaitām minūtes līdzi
laikam, kas parādās monitoros – cik atlicis līdz Rīgai. Nolaižoties Rīgas lidostā
redzam, ka sniega kupenas palikušas vēl lielākas un snieg sniegs.
Lidmašīnā vēl katrs kavējas domās
par piedzīvoto. Atmiņā palikusi vietējo iedzīvotāju pārlieku lielā uzbāzība,
skati uz ielām. Kāda tūriste priecājas par 10 min. peldi ar delfīniem, bet mēs –
par piramīdām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru