Vai visi ceļi ved uz Romu?

Kādā 2011. gada maija sestdienā mums tiešām ceļš veda uz Romu. Izmantojot Ryanair piedāvājumu no Rīgas lidostas tiešajā reisā doties uz Romu, nolēmām pavadīt svētdienu, pastaigājoties un ķerot pirmos siltos saules starus, kamēr Latvijā vēl nav tik silts, kā mums patīk. Un biļete abos virzienos maksāja tik 15 ls. Šoreiz braucām divatā.

Sestdienas pēcpusdienā izbraucām uz Rīgu, lai vakarā no Rīgas lidotu uz Romas Ciampino lidostu. Jau iepriekš izlasījām internetā, ka lidosta esot viena no sliktākajām ceļotāju vērtējumā un šī jauniegūtā informācija savā ziņā raisīja mūsos ziņkāri – kas tad tur tāds ir?

Vēlā vakara stundām piezemējāmies Romas Ciampino lidostā. Viens no mums prot itāļu valodu, kas atvieglo sazināšanos ar vietējiem iedzīvotājiem.

Svētdienas agrā rītā ar autobusu dodamies uz vienu no Romas autoostām, lai tālāk pārsēstos uz metro. Iepriekš izpētījām informāciju un nolēmām, ka pastaigu apvienosim ar metro, jo ar šo transportlīdzekli ir ērti nokļūt vēlamajās un cerētajās vietās.

Pirmais mūsu sarakstā ir Kolizejs. Vēl ir agrs rīts un cilvēku pūļi vēl nav manāmi, tāpēc brīvi varam apstaigāt Kolizejam vienu riņķi, satiekot vien kādu vietējo pilsētnieku, kas izvedis suni rīta pastaigā, vai pats devies rīta skrējienā.

Kad Kolizejs ir apbrīnots, dodamies pa Romas ieliņām tālāk, lai redzētu mūsu sarakstā ieplānotos apskates objektus svētdienas dienai. Pa ceļam ik pa laikam redzam ko krāšņu. Neatņemama sastāvdaļa ir mandarīnkoki ielu malās.

Soli pa solim nonākam līdz Spāņu kāpnēm, kas arī ir ievērojams tūrisma objekts. Šeit jau satiekam pirmos tūristu pūļus, tomēr kāpnes vēl nav cilvēku pārpildītas kā tas mēdz būt dienas vidū un vakarā, tāpēc varam netraucēti uztaisīt dažas bildes no sev tīkamajiem lenķiem.

Tālāk mūsu Romas ceļš ved uz Trevi strūklaku. Jā, šeit jau ir manāmi vairāk cilvēku un tūristu, tāpēc grūti atrast vietu, kur netraucēti tikt klāt strūklakai, lai iemestu atmuguriski monētu – tas uz atgriešanos!

Tālāk dodamies uz Vatikānu, kur plūst tūristu straumes un ir redzamas garas rindas. Diena ir iesilusi un apsēžamies saulītē baudīt pusdienas, vērojot apkārt notiekošo. Lai tiktu iekšā Vatikānā, jāizstāv gara rinda, tāpēc nolemjam to apskatīt vien no ārpuses. Ir noķerts arī pirmais iedegums šogad!

Atpakaļceļā dodamies atkal gar Kolizeju, kur svētdienas dienā nupat ir beidzies kāds pasākums. Visa iela ir uztaisīta kā gājēju iela, tāpēc varam brīvi pārvietoties, neuztraucoties par to, ka jāuzmanās no automašīnām. Cilvēki pamazām izklīst. Saule cepina. Dodamies apskatīt senās Romas drupas līdz nonākam arī līdz parlamenta ēkai.

Svētdienas pastaiga pamazām tuvojas beigām, jo jāpaspēj arī vēl uz lidostu, kur tālāk jau sekos lidojums uz Rīgu un vēl no Rīgas mājupceļš.

Esam noķēruši pirmo iedegumu un izbaudījuši siltās saules starus, kā arī apskatījuši Romas skatus, tāpēc ir gandarījums par veiksmīgi pavadītās svētdienas. Ir gūti jauni iespaidi. Atpakaļceļā nevaram izlemt, kas patīk vairāk – Kolizejs vai Eifelis?