Šajā aukstajā laikā atceramies
piedzīvoto siltumu un sauli Spānijai piederošajā Ibicas salā pagājušā gada
rudenī. Brauciens uz Ibicu ietilpa mūsu trīs vienā izbraucienā un devāmies turp
no Madrides oktobra vidū ar Ryanair. Ibica jau iepriekš ir bijis viens no sen
kārotiem galamērķiem, bet kaut kā līdz šim nebija izdevies sakombinēt pieņemamu
maršrutu.
Ierodamies Ibicā jau vēlā vakarā,
kad ir satumsis. Pa promenādi dodamies uz viesnīcas pusi, jo esam iepriekš kartē
izpētījuši, ka promenāde ir labs orientieris, lai kaut kur nokļūtu. Nonākam
viesnīcā, kur administrators sazvanās ar citu viesnīcu un piedāvā mums par
zvaigzni labāku viesnīcu, kas atrodas pāris ēkas tālāk. Tas viss sakarā ar to,
ka Ibicā tūrisma sezona ir beigusies un līdz ar to mūsu iepriekš pasūtītā
viesnīca arī pamazām taisās ciet. Tā kā mums ir pasūtīts līdz tādam laikam, kad
viesnīca jau būs ciet, mums piedāvā apmesties citur neko nepiemaksājot –
Panoramic viesnīcā. Jāsaka, ka šoreiz mums tiek iedots vislabākais viesnīcas
numuriņš, kādā esam bijuši. Bet varbūt tā ir tikai sajūsma, jo beidzot esam
nonākuši galā. Numuriņā ir skats uz jūru, kas gan pirmajā vakarā ir pavisam
tumšs, tomēr pēc skaņas un siltā jūras vēja saprotam, ka krasts ir tepat tuvumā.
No rīta mūs pamodina garām
braucošie auto un kuģīši. Rosība sākas jau agri no rīta, ap kādiem 7. Tad arī
ieraugām patieso skatu, kas ir vēl labāks nekā gaidīts. Pēc brokastīm dodamies
apskatīt apkārtni, kur un kas atrodas. Tā kā sezonas beigas ir nosvinētas jau
oktobra sākumā, tad daudzas viesnīcas, kafejnīcas, restorāni un veikaliņi jau
ir ciet un var tik nojaust, ka tur kaut kas ir bijis pēc skaistajām izkārtnēm.
Tāpat ir redzamas klubu reklāmas, kur tiek apmeklētāji aicināti uz sezonas
noslēguma ballītēm, kas bijušas ap 5.oktobri. Vairāki klubi gan strādā arī
ne-sezonas laikā. Pludmale un promenāde diezgan patukša un varam tik
iedomāties, kas šeit notiek sezonas laikā. Madridē gaisā virmoja atvasara, bet
šeit jau vasara un diena tik iesilst!
Pludmales smiltis nav tik gaišas
un pēdām tīkamas kā pie mums LV. Dienas laikā pludmalē parādās gan vietējie,
gan tūristi, bet nevarētu teikt, ka daudz cilvēku tur būtu. Dodamies sildīties
tik ilgi gaidītajā saulītē, kaut arī ir mazliet dūmakainas debesis. Pludmalē
mūs uzrunā kāds vietējā restorāna saimnieks, kurš apjautājas, kā mums iet un kā
šeit patīk un, protams, aicina uz savu restorānu, iedodot vizītkarti.
Pēcpusdienā aizstaigājam līdz
centram, lai apskatītu, kas kur mums noderīgs atrodas un iepirkt kaut ko pusdienām.
Protams, neiztikt bez Sangrijas. Pa ceļam mūs aicina iekšā dažādos restorānos
un kafejnīcās. Pēcpusdienā laiks jau ir pavisam apmācies, toties +26 grādus
silts. Dodamies ķert skaistos skatus pilsētā un jūras krastā. Mērķis – sasniegt
vecpilsētas mūrus, kas redzami tālumā.
Mazliet pakāpelējot pa kalniem,
nonākam to otrā pusē, kur paveras vakarīgs skats uz ostu un ostas promenādi. Pa
ceļam satiekam tūristus. Redzams, ka suvenīru veikaliņi jau ir ciet.
Nākamajā dienā dodamies meklēt Pacha klubu, kas atrodas apmēram 30 min. gājienā no mūsu viesnīcas (ja zina,
kur jāiet un neapmaldās). Dodamies pa ostas promenādi turp. Tuvojoties klubam,
arvien vairāk zīmes norāda uz to, kurp jādodas. Vēlamies apskatīt, kāds ir
piedāvājums izklaides programmā un cenas. Protams, var braukt arī ar taksi uz
klubu, bet mēs nesteidzamies. Kluba durvis atvērtas, dodamies iekšā. Tur mums
pārstāvis izstāsta par programmu. Sestdien paredzēts pasākums ar 80-to gadu
mūziku ar vietējiem DJ. Ieeja līdz pusnaktij maksā tikai 12 eiro. Atpakaļceļā
dodamies iekšā vecpilsētas mūros. Sanāk augstu kāpt līdz nonākam pašā augšā,
kur paveras pasakains skats uz pilsētu. Tālumā redzama lidosta, galvenās
maģistrāles.
Pēcpusdienā dodamies pastaigā uz
Platja den Bossa. Rajons izskatās gandrīz kā spoku pilsēta, jo pārsvarā visas
ēkas ir slēgtas. Sastopam vien dažus vietējos iedzīvotājus, kas izveduši suni
pastaigā vai devušies skrējienā. Atrodam arī slaveno Bora Bora klubu, kas arī
jau savu sezonas darbu beidzis.
Sestdiena paveras ar rudenīgiem
lietus mākoņiem, bet siltu laiku. Ik pa laikam uznāk kāds lietus mākonis,
nolīst lietus un tad atkal saule spīd. Pie mums tāds laiks varētu būt augustā.
Starp lietus mākoņiem izdodas noķert arī kādu saules staru un vasaras
pagarinājuma iedegumu, bet lietus laikā vienmēr veiksmīgi izdodas atrast kādu
nojumi, kur pārlaist lietusgāzes.
Pirmdienas vakarā pasakains
saulriets ir redzams no mūsu viesnīcas numuriņa balkona!
Otrdien dodamies tālāk un nākamo
mūsu ceļojuma galamērķi. Lidojam pāri Maljorkai, kur esam ciemojušies iepriekš.
Kaut arī ballīšu sezona Ibicā ir
beigusies, tomēr tūristiem sala vēl piedāvā izklaides iespējas. Tiesa gan – nav
tik liela izvēle.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru