"3 in 1" trešā daļa - Neparastie skati Venēcijā!

Mūsu trīs vienā ceļojums tuvojas beigām, bet vēl jāpaspēj mājupceļā no Madrides, Ibicas iegriezties Itālijas pilsētā Venēcijā, kas arī jau labu laiku ir mūsu ceļojumu galamērķu sarakstā. Tad nu kādā oktobra otrdienā dodamies ceļā Ibica – Venēcija. Ierodamies Venēcijas Treviso lidostā, kas ir apmēram stundas braucienā no pašas pilsētas. Lidostas informācijas centrā itāļu valodā izdodas sarunāt transportu un mums tiek apskaidrotas pārvietošanās iespējas pa Venēciju un iedota pilsētas karte. Darbiniece iesaka mums uz Svētā Marka laukumu doties ar kājām, bet atpakaļ uz staciju doties ar ūdensbusu. Nopērkam return biļeti, jo tās pašas dienas vakarā mums paredzēts nākamais lidojums uz Frankfurti. Biļetes cena – 13 eiro. Autobusā esam vieni paši – viens liels taksis mums vieniem :)

Par Venēcijas tuvošanos liecina tas, ka vienā brīdī abās ceļa pusēs ir redzams tikai un vienīgi ūdens un visvisādi, lieli un mazi ūdenstransporti. Iebraucam Venēcijas autoostā. Apkārt redzami vien autostāvvietas un tālumā – osta. Kāda tūriste mums prasa, ka ar auto nokļūt līdz centram. Vēlāk saprotam, ka tas nav iespējams – nokļūt ar automašīnu centrā, jo šeit dominējošais transportlīdzeklis ir laiva, mazs kuģītis.

No autoostas uz pilsētas pusi jau sastopamies ar pirmo tiltu, kas izskatās moderni jauns. Tas savieno autoostu ar dzelzceļa staciju un cilvēku pūļi šeit ir lieli, jo visi kaut kur dodas. Iejūkam pūlī arī mēs.

Iepriekš lasījām internetā, ka Venēcijā ir viegli apmaldīties, jo ieliņas ir mazas un daudz. Apbruņojušies ar karti, dodamies pāri Grand kanālam, kur ūdenstransportu satiksme ir intensīva. Ķeram neparastos skatus. Elpa aizraujas, jo pilsēta ir pavisam neierasta dēļ savas infrastruktūras. Dodamies uz Marka laukumu, sekojot kartei un arī norādēm ielās. Pa ceļam redzama dažādas uzmanības cienīgas ēkas. Elpu aizraujoša arhitektūra!

Ieliņas šauras, trepītes daudz, tiltiņu arī. Grūti tiem, kam jāstumj rati ar bērniem vai koferi. Nonākam līdz vienam no greznākajiem tiltiem – Rialto tilts. Diemžēl grafiti mākslinieki ir to pabojājuši, tāpēc grūti iekadrēt tā, lai nebūtu redzams kāds ķēpājums. Uz un ap tiltu daudz cilvēku – gan tūristu, gan vietējo. Daudzi pusdieno saulītē pie tilta. Uz tilta ir suvenīru veikaliņi, kur viskrāšņākais suvenīrs laikam skaitās karnevāla maskas. Tās ir gandrīz katrā pilsētas veikaliņā – gan ražotas Ķīnā, gan pašā Venēcijā (kā gan to var pārbaudīt?), gan pavisam vienkāršas (un tomēr skaistas), gan greznās (un dārgās) ar Svarovski kristāliem. Cenas sākot no 2 eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro.

Jo tuvāk centram, jo vairāk redzamas gondolas. Cena izbraucienam sākot no 30-40 eiro un uz augšu. Interesanti, ka visbiežāk redzam gondolās braucam āziešu izcelsmes tūristus.

To, ka tuvojamies Marka laukumam, var manīt pēc cilvēku pūļiem tā tuvumā. Laukumā ir tik daudz tūristu, ka balodim nav pat kur nosēsties. Nedēļu pirms mūsu brauciena un nedēļu pēc lasījām internetā, ka pa Venēcijas ielām varot pārvietoties tikai ar gumijas zābakiem, jo pilsēta bija applūdusi. Tuvējos veikalos laikam vienmēr var iegādāties gumijas zābakus dažādās krāsās. Mums paveicās, jo laiks bija sauss, saulains un no plūdiem ne miņas. Sv.Marka laukumā nabadzīgākie iedzīvotāji izmanto tūristu pieplūdumu, lai lūgtu naudu. Turpat vietējie tirgo suvenīrus. Kāds āziešu pāris tikko apprecējies fotografējas uz skaistajiem skatiem. 

Turpinām klaiņot pa ieliņām un apskatām teātri, zivju tirdziņu. Ik pa laikam pieturās piestāj aqua buss, kas ir līdzīgs kā citās pilsētās autobuss vai metro. Pie mājām mašīnu vietā gandrīz zem katra loga ir redzama laiva. Taksis, policija, pasts... Viss pārvietojas ar laivām. Interesanti vērot šādu neparastu satiksmi. Vietējie līdz pilsētai dodas ar sabiedrisko transportu vai automašīnu, kuru vēlāk atstāj piepilsētas autostāvvietā, un tālāk pa pilsētu pārvietojas ar ūdens autobusiem. 

Vakarpusē jau dodamies atpakaļ uz lidostu, lai lidotu uz Frankfurti un tur tālāk pārsēstos ceļam uz Rīgu.