Bonjour Paris!

2011. gadā 18.novembris iekrita piektdienā, kas nozīmē, ka sanāk garā nedēļas nogale un mums, protams, pirmā doma, ka varētu izmantot šīs garās brīvdienas kādam braucienam.

Savā ziņā par tradīciju izvērties arī ceļojums uz Francijas galvaspilsētu Parīzi – ik pēc 2 gadiem. Eifelis tomēr ir neaprakstāms un elpa aizraujas!

Šoreiz ceļojām no Lietuvas Kauņas lidostas, kur Ryanair piedāvāja (un diemžēl vairs nepiedāvā) taisno reisu uz Parīzes Beauvais lidostu. Ceturtdiena pārsvarā paiet ceļā līdz Kauņai un vakarpusē lidojums no Kauņas uz Parīzi, bet pēc tam ceļš no Beauvais lidostas līdz pašai Parīzes pilsētai, kur ceļā paiet vairs tik nedaudz vairāk par stundu. Iebraucot Parīzē, tālumā jau var redzēt Eifeli. Ātri vien jau paliek tumšs un mēs dodamies pastaigā pa Parīzes ielām, garām Triumfa arkai uz Eifeļa pusi. Ceturtdienas vakarā ir arī mūsu pirmais izbrauciens ar Parīzes metro – līdz viesnīcas rajonam, kur izejot no metro stacijas, mēs apkārt redzam pārsvarā tikai melnādainos cilvēkus. No paša rīta izlemjam, ka jādodas uz Eifeļa torni pirms sāk veidoties lielās tūristu rindas. Veiksmīgi nonācām līdz Eifelim, pa ceļam uzņemot pāris bildes, kur, protams, visās redzams Eifelis, bet cilvēku rinda jau priekšā. Nesteidzoties izstāvam rindu (1.rinda pie kases, 2.rinda pie lifta) un dodamies skatīt Parīzi no augšas. Izvēlamies doties līdz pašai augšai.

Ir 18.novembris un Latvija svin svētkus. No augšas skatoties Parīzi klāj neliela migla. Izbaudām ainavu un nosakām nākamos mērķus mūsu ceļojumam un pastaigai pa Parīzes ielām. Tālumā redzama arī Triumfa arka ar ielām, kas no arkas izriet kā zvaigznes stari. Izrādās, ka rinda pēc biļetēm ir jau divreiz lielāka, kad esam nobraukuši lejā. Paspējām!

Solis pa solim un dodamies pa cilvēku pilnajām ielām uz Triumfa arku. Iepriekšējā vakarā redzējām to citā gaismā, šoreiz – dienas gaismā. Pa pazemes tuneli dodamies uz pašu centru. Neizmantojām iespēju uzkāpt akrā augšā. Skatiens arvien meklē, kur ir Eifelis. Tā jau tik filmās, kur darbība norisinās Francijā, - pa katru telpas logu ir redzams Eifelis.

Tālāk mūsu ceļš ved pāri krāšņajam Aleksandra tiltam uz Invalīdu domu pāri Sēnas upei. Un pamazām jau nonākam arī pie Luksemburgas dārziem, kur mūsu mērķis ir atrast Ņujorkas Brīvības statujas mazo māsu. Luksemburgas dārzi iekrāsojušies rudenīgās krāsās un saules stari krāsas tik paspilgtina.

Pie Parīzes Dievmātes katedrāles jau novietota egle. Iespējams, jau svētku gaidās. Kaut gan iepriekš jau pabūts vairākas reizes iekšā, arī šoreiz izmantojam bezmaksas iespēju apskatīt no iekšpuses katedrāles krāšņumu.

Dodamies uz Pompidu centru, kur, protams, fonā skan ielu mākslinieku mūzika un ir pavisam mākslinieciska noskaņa visapkārt. Čalis, kas labi prot atdarināt Maikla Džeksona dejas stilu, arī šoreiz ir satiekams Pompidu centrā.

Iestājoties krēslai, esam nonākuši līdz Monmatras Svētās Sirds katedrālei, kas iekrāsojas jau sārtā tonī, saulei rietot. Arī šeit ir īpaša atmosfēra un apkārt daudz tūristu, vietējo iedzīvotāju un atkal jau ielas mākslinieki.

Bagātīgi izgaismotās Moulin Rouge dzirnavas atliekam apskatei uz laiku, kad ir jau satumsis. Dienas laikā reiz mums pavisam neveikli izdevās pat paiet šīm dzirnavām garām, jo dienas gaismā tās ir pavisam nemanāmas.

Arī Luvras apskati esam atstājuši uz vēlāku laiku, lai redzētu izgaismoto stikla piramīdu. Diemžēl šoreiz tā nav izgaismota kā citreiz. Šoreiz arī neizmantojām iespēju doties iekšā un baudīt mākslas darbus. Pirms 2 gadiem pavasarī izdevās līdz Luvrai nonākt tādā dienā, kad arī frančiem bija Muzeju nakts un tikām Luvrām iekšā bez maksas. Vislabāk atmiņā, protams, palicis Monas Līzas smaids.

Dienas noslēgumā, pirms došanās uz viesnīcu, atgriežamies vēl pie Eifeļa torņa, kas atkal ir pilnā krāšņumā izgaismots un pamanāms spilgti jau no attāluma. 

Piektdiena ir pagājusi un sestdien jau atkal dodamies uz lidostas pusi, vien pa autobusa logu no attāluma atvadoties no skaistā Eifeļa. Atkal diena paiet ceļā uz mājām, bet ceļojums bija tā vērts! 

P.S. - Tagad tik jānoskatās filma