Pavasaris Kosas salā

Grieķijai piederošā Kosas sala ir viens no galamērķiem tūristiem, kuri grib izbaudīt vasaras svelmi. Kosas sala ir pazīstama arī kā slavenā domātāja Hipokrāta dzimtā vieta. Tūrisma sezona sākas maijā, bet mēs bijām turp aizbraukuši kādā aprīļa nedēļas nogalē nosvinēt dzimšanas dienu un, protams, meklēt siltākus vējus un saules starus. Tūristu lielā drūzma izpalika šoreiz un arī laika apstākļi varēja būt labāki, bet nedēļas nogales izbrauciens mums tomēr patika. Izbraucām naktī uz sestdienu, jo agri no rīta ir lidojums no Kauņas lidostas uz Kosas salu ar Ryanair. Atpakaļ – pirmdien no paša rīta. Šoreiz braucām četratā.

Lidmašīna diezgan pilna ar tūristiem, ņemot vērā, ka sezona vēl nav atklāta. Lidosta – pavisam maza. Līst lietus, kas ir mūsu pirmā vilšanās, jo ātri vien liekas, ka lietus izbojās visu nedēļas nogales izbraucienu. Ar autobusu dodamies uz salas lielāko pilsētu, kas tā arī saucas – Kos. Lietus sitas autobusa logā un rada iespaidu, ka stipri līst. Mums paveicas, kad izkāpjot no autobusa, tomēr nelīst tik traki. Ir silts! Dodamies uz iepriekš pieteikto viesnīcu, lai noliktu somas. Viesnīcā mūs sagaida pavisam laipna un viesmīlīga kundzīte. Pa numuriņa logu redzam mandarīnu koku!

Dodamies ielās apskatīt apkārtni. Viesnīca atrodas pavisam netālu no pilsētas centra un promenādes. Nelīst, bet apkārt redzam draudīgus mākoņus. Galvenais, ka ir silts! Aizstaigājam līdz promenādei, kas liekas patukša, bet varam iedomāties, kā šeit izskatās tūrisma sezonā. Tālumā redzams Turcijas krasts - Bodruma. Pastāv iespēja no Kosas aizbraukt uz Bodrumu uz vienu dienu, lai redzētu, kas ir otrā krastā. Un pie reizes pabūt arī Turcijā.

Izstaigājam pilsētas ieliņas. Veikali. Tirdziņš. Kafejnīcas. Cilvēku maz un liekas, ka te valda liels miers. Pa laikam manāms kāds tūrists, te atkal kāds vietējais.

Maz pamazām esam aizstaigājuši līdz cietoksnim, kur kādreiz atradusies pils. Mums paveicās un tiekam iekšā bez maksas, jo grieķiem svētki – Lieldienas. Pils drupās tikai mazliet var manīt senās Grieķijas paliekas, toties skati, kas paveras no cietokšņa mūriem uz pilsētu, ir ievērojami un skaisti. Tā kā vējš ir liels, tad jūrā viļņi lieli un pret promenādes krastu sitas lieli viļņi. Mums kā vēju pilsētas iemītniekiem, vējš nemaz neliekas tik liels, tomēr viļņu lielums Vidusjūras piekrastē parāda patieso ainu.

Pēc cietokšņa apmeklējuma tālāk mūsu ceļš ved līdz „medicīnas tēva” – Hipokrāta – kokam. Kā vēsta leģendas, Hipokrāts zem šī koka esot mācījis cilvēkus par medicīnu.

Lasi vairāk par Hipokrāta koku: http://en.wikipedia.org/wiki/Tree_of_Hippocrates

Pēcpusdienā pastaigājam līdz tuvumā esošajiem kalniem, tomēr nepietiek spēka uzkāpt augšup. Ceļā sastopam vietējos iedzīvotājus, kuriem sejās manāms pārsteigums par tūristiem, kas iemaldījušies vietējās takās.

Naktī dzirdam pērkona dārdus un pusnaktī – salūtu. Grieķi tā laikam sagaida Lieldienu svētdienu.

Svētdienas rīts ir daudzsološs un saule spīd jau no paša rīta, lietus mākoņi vairs nav manāmi. Pludmalē manāmas „saules gultas”, kas noteikti ir pilnas ar tūristiem sezonas laikā. Iepriekš esam internetā izpētījuši, ka Kosas salā atrodamas vēl vairākas vietas, kur redzams kaut kas no senās Grieķijas, tāpēc dodamies to meklēt. Pa ceļam redzam vietējo iedzīvotāju gājienu no baznīcas un skan orķestris un fonā – baznīcas zvani.

Pirmais, ko uzgājām, ir senais amfiteātris, kur izdodas pasildīties saulītē. Tālumā skan mūzika un dzirdamas cilvēku balsis, jo ir svētku diena – Lieldienas. Viņi svin nedēļu pēc mūsu Lieldienām. Neparasts liekas skats, kur aiz amfiteātra pļavā ganās govs un fonā – mandarīnu koks.

Pa ceļam redzam, ka vietējie atzīmē svētkus ar pikniku piemājas dārziņā un uz grilla cepas kāds neatpazīstams zvērs. Kad prasām vietējiem, kas tas ir, beigu beigās izdodas noskaidrot, ka – aita, tomēr šaubas māc vēl šodien, vai tā tiešām ir aita. Smaržo jau labi, bet skats visai briesmīgs. Mums pēc skata dzīvnieks nemaz neatgādina aitu – pārāk lieli zobi!

Tālāk nonākam pie senām drupām, kur manāmas kolonnas no senās Grieķijas. Otrā diena jau tuvojas beigām. Pirmdienas rītā vēl ir mazliet laika, lai pasildītos saulītē pirms došanās uz lidostu un garā mājupceļa.

Veiksmīgi pavadītas brīvdienas un būs, ko atcerēties, kad domāsim par to, kā nosvinēta dzimšanas diena pagājušajā gadā. Šogad – mazliet savādāk kā citus gadus.

Grieķu tradicionālais sirtaki: